Izdevies piektdienas vakars
Kopš Holivuda un visa pārējā
pasaule ir iemācījusies filmēt seriālus, labus seriālus, esmu kļuvusi par
seriālu atkarīgo. Tomēr reizēm uznāk nostaļģija pēc filmām. Uzskatu, ka savā
dzīvē esmu skatījusies gana daudz filmu, kuras nav pieminēšanas vērtas un tātad
nebija nekādas vajadzības tās skatīties. Tāpēc tagad gribas skatīties divu
veidu filmas - laika aizpildīšanai paskatījos specefektus, vai arī
filmas, par kurām gribas padomāt pēc to noskatīšanās. Nu vismaz tādas, kuras
gribas ieteikt citiem. Un tieši šis piektdienas vakars neprasījās pēc seriāla.
Starp citu, nesen atradu seriālu 12 monkeys. Ja patika filma, patiks arī
seriāls. Tā nu kādā krievu filmu portālā ieslēdzu 2016.gada filmu sarakstiņu,
lai palūkotos, ko būtu vērts skatīties. Lai saprastu, ko sirds vēlas, vajag
noskaidrot, ko sirds nevēlas. Konsekventi neskatos komēdijas, vai melodrāmas.
Manā dzīvē ir pietiekami daudz lētu komēdiju un raudulīgu melodrāmu, lai
skatītos šīs emocijas arī filmās. Tāpēc šo divu žanru filmas automātiski no
vēlmju saraksta tiek izsvītrotas. Svītrotajā sarakstā iekļūst arī šausmu
filmas, pat tās, ar kurām ir vērts pakutināt nervus. Ne šovakar. Trillerus skatos
tikai specefektu dēļ ,
bet arī ne šajā vakarā. Sev par lielu pārsteigumu, vai vilšanos, biju spiesta
secināt, ka Holivuda šādas filmas ir safilmējusi lielā daudzumā un filmu
izplatītāji ir parūpējušies šajā sarakstā iekļaut arī tās filmas, kur sižets grozās
par un ap nelaimīgu galveno varoni, kas visas filmas garumā meklē taisnību un
iznīcina savā ceļā visu un visus, atstājot aiz sevis asiņu jūras. Kas mani
pārsteidz visvairāk - milzīgā zvaigžņotu aktieru piedalīšanās šajās filmās, kas
it kā garantē labu rezultātu, tomēr... Tomēr, tomēr, tomēr... Ne vienmēr kāda
pasaulslavenais vārds ir kvalitātes zīme. Kaut vai vecais labais pasaules
glābējs Brūss. Atradu divas viņa filmas, kurām atšķīrās nosaukumi, bet sižets
būtībā viens un tas pats. Ne par ko!!! Uz kurieni tā pasaule virzās? Pat
zvaigznītes, iegūtas kādā lielā filmu festivālā, ne vienmēr sniegs gaidīto
rezultātu. Pievērsīs uzmanību pilnīgi noteikti.
Ak, jā! Vēl ir vesterni, pasaku filmas,
multenes, fantāziju filmas un detektīvi. Nekas no šīm filmām mani neuzrunā.
Izņemot detektīvus. Es dievinu detektīvus! It sevišķi tos, kurus skatoties tiek
nograuzti nagi un neskaitāmas reizes dzerta tēja no sen iztukšotas krūzes.
Diemžēl 2016.gada filmu sarakstā visi ievērības cienīgie detektīvi jau sen kā
ir noskatīti, pārskatīti un pārdomāti. Šajā brīdī atmetu ar roku filmām un
atgriezos pie saviem 12 pērtiķiem. Sagatavojusi sev vakara komplektiņu:
sieriņu, marinētu gurķīti un kūpinātu gaļiņu, sapratu, ka tomēr gribas filmu.
Tāpēc nolēmu pārskatīt 2015.gada sarakstu, ja nu kas ir palicis neskatīts. Kad
cerība atrast filmu labam piektdienas vakara kinoseansam jau bija tuvu nāvei,
manu uzmanību pievērsa kādas filmas plakāts ar Džūda Lovu un Džeisonu Stethemu.
Stilīga kompānija, ne?! Džūda Lovs nav manu mīļāko aktieru sarakstā, tomēr
filmas ar viņa piedalīšanos visai bieži spēj pārsteigt. Stethems mani ir spējis
uzrunāt tikai Gaja Ričija filmā Kārtis, nauda, divi stobri. Piemetusi,
ka Džūda Lovs diezin vai kopā ar Stethemu ķers Adrenalīnu, izvēlos šo
filmu kā vienīgo alternatīvu. Tiesa mazliet mulsina Melisa Makartija. Aktrise,
kuras filmas neskatos stulbo joku dēļ. Džūda Lovs ņem virsroku. Kaut kas viņā
tomēr ir. Un nebiju vīlusies savā izvēlē. Gaumīga komēdija/detektīvs. Lai gan
man filma šķita mazliet par garu, mazliet par daudz piedauzīgu jociņu, bez
kuriem amerikāņi nespēj radīt komēdijas, pat tad, ja tās ir ar ambiciozu vēlmi
pretendēt uz laba kino nosaukumu. Visa cita starpā, pēc kārtējās neveiksmīgās
piedauzīgo jociņu epizodes, itin labi iederējās kolēģes uzstājīgais ieteikums
noskatīties Coldplay video dziesmai Up & Up. Tā teikt
estētiskam vizuālajam baudījumam. Mūzika gan varēja būt cita, bet video
burvīgs!!! Savukārt pēc ieilgušas cīņas ainas prātu nedaudz uzmundrināja tēja
un sviestmaize, liekot atcerēties par cukura līmeņa kontrolēšanas režīmu. Visā
visumā divas stundas aizskrēja labi pavadot laiku pie visnotaļ muļķīgas filmas,
kur bija vieta gan žāvām, gan tējai, gan smiekliem balsī. Džūda Lovs šarmēja
uz urrā, Stethema komiķa puse bija pat skatāma, Melisa Makartnija.... Nu
jā, viņa bija savā stilā, elementā un nezin kur vēl. Līdz Get smart kāds
nieka gabaliņš pietrūka, vismaz manā skatījumā (ak, tie liekie piedauzīgie
jociņi...). Kingsman: The secret service un The man from U.N.C.L.E.
šajā žanrā paliek nepārspēti. Nepalīdzēja nedz 50 cent, nedz Vera
Serdjučka, nedz stilīgi autiņi. Bet dažs labs joks varētu kļūt par šedevru.
Kopumā skatāma filma, ja nav vēlmes grauzt nagus, kutināt nervus, vai raudāt.
Tik viena nelaime - nezinu filmas nosaukumu. :-)
Komentāri
Ierakstīt komentāru