Laimīgu Jauno arī jums!!!

Sen atpakaļ Ziemassvētku laiks un Jaunā gada sagaidīšana bija mans mīļākais laiks. Es kārtīgi Adventes laikā dedzu svecītes, domāju pozitīvas domas un centos savest kopā nesavedamos. Vecgada vakarā priecājos par Jaunā gada sagaidīšanu kā mazs bērns, ar vieglu satraukumu sirdī. Tad nāca laiks, kad piedzīvoju smagu notikumu savos Ziemassvētkos un nolēmu vairs nesvinēt šos svētkus. Tomēr katru gadu joprojām domāju par savu ģimeni, draugiem un centos sagādāt katram kādu pārsteigumiņu. Līdz kādā brīdī sāku nojaust, ka tas ir svarīgi tikai man. Tomēr.... Tomēr turpināju ticēt labajam, brīnumam un tam, ka cilvēki mainās. Mainās cilvēki, mainās viņu pasaules uztvere. Līdz sekoja smags dzīves posms, kas izmainīja tieši manu pasaules uztveri un pagājušā gada Ziemassvētki pielika punktu manai ticībai visam labajam. Šis gads man nesa vienīgo vērtīgo atziņu: viss, ko es daru, ir svarīgs tikai man!!! Nevienam citam to nevajag.
Es varu aizbildināties, ka šie nav mani svētki, jo esmu pareizticīgā. Varu teikt, ka man tas neko nenozīmē un es par to nedomāju. Tomēr laikam jau nozīmē un es par to domāju, un, tieši tāpēc es nespēju pārkāpt sev un savām domām, lai priecātos kopā ar citiem. Es neesmu gatava darīt to, kas ir jādara, ja tas nenāk no sirds. Tāpēc šogad nolēmu ignorēt gan Ziemassvētkus, gan Vecgada vakaru, gan Jaunā gada sagaidīšanu. Tā es jūtos. Tomēr šī gada izskaņa ir centusies man parādīt, ka cilvēki dzīvo ar to gaišumu un bērna satraukumu sirdīs. Esmu saņēmusi daudz jauku, mazu dāvaniņu, kuras sen jau vairs negaidu un tieši tāpēc tās ir spējušas mani patīkami pārsteigt. Lai gan... Jaukie sveicieni un manas kolēģes teiktais: skat, Olita, tevi tomēr novērtē un domā par tevi! nav spējis man likt smaidīt. Tāpēc piedodiet visi tie, kurus neesmu apsveikusi, vai vēl neapsveikšu, jo ir kaut kas tāds, kas man neļauj smaidīt. Kaut kas tāds, ko neviens Ziemassvētku brīnumdaris nespēs mainīt un ietekmēt. Mana ģimene.
Kā es gribētu lūgt visiem Ziemassvētku brīnumdariem: lūdzu, lūdzu, lūdzu! Es tik ļoti vēlos, lai mana ģimene beidz neieredzēt viens otru! Es tik ļoti vēlos smieties un būt kopā ar tik svarīgiem savas dzīves cilvēkiem! Tās ir tādas netveramas vēlmes, tomēr salīdzinoši viegli paveicamas. Vajag tikai vēlēties to darīt. Bet pagaidām.... Es ceru, ka tikai pagaidām šajā gadā esmu kopā ar sevi un vienīgais lūgums Ziemassvētku vecītim bija un ir: es vēlos, lai mani kaķi dzīvo mierā, saticībā un ir veseli!

Arī jums visiem mieru, saticību un kaudzi veselības nākamajā gadā! Lai piepildās jūsu viskvēlākās vēlmes! Lai nekaujas jūsu kaķi, bērni un vienkārši līdzās esošie cilvēki. Galvenais, negaidīt no citiem to, ko varat izdarīt paši!!! 
Miers jūsu mājās un Laimīgu Jauno,
mani mīļie bloga lasītāji!!!

Ar mazu, mazu gaišumu sirdī,
Olita

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Izdevies piektdienas vakars

Attēls
Kopš Holivuda un visa pārējā pasaule ir iemācījusies filmēt seriālus, labus seriālus, esmu kļuvusi par seriālu atkarīgo. Tomēr reizēm uznāk nostaļģija pēc filmām. Uzskatu, ka savā dzīvē esmu skatījusies gana daudz filmu, kuras nav pieminēšanas vērtas un tātad nebija nekādas vajadzības tās skatīties. Tāpēc tagad gribas skatīties divu veidu filmas - laika aizpildīšanai paskatījos specefektus , vai arī filmas, par kurām gribas padomāt pēc to noskatīšanās. Nu vismaz tādas, kuras gribas ieteikt citiem. Un tieši šis piektdienas vakars neprasījās pēc seriāla. Starp citu, nesen atradu seriālu 12 monkeys . Ja patika filma, patiks arī seriāls. Tā nu kādā krievu filmu portālā ieslēdzu 2016.gada filmu sarakstiņu, lai palūkotos, ko būtu vērts skatīties. Lai saprastu, ko sirds vēlas, vajag noskaidrot, ko sirds nevēlas. Konsekventi neskatos komēdijas, vai melodrāmas. Manā dzīvē ir pietiekami daudz lētu komēdiju un raudulīgu melodrāmu, lai skatītos šīs emocijas arī filmās. Tāpēc šo divu žanru filma
Lasīt vairāk

Karma kuce!

Attēls
Tagad ir moderni runāt par karmu. Tā teikt - nospiedīsi kukaini, sačakarēsi karmu. Es vienmēr esmu iesmējusi par šādām spriedelēšanām. Vai nu tāpēc, ka savu karmu esmu sačakarējusi tā, ka nekas to vairs nespēs glābt, vai arī - esmu izaugusi no šādām runām. Bet, ja godīgi, tad neticu karmai. Kā es varu zināt, kas ir Dievam tīkams darbs un kas nē. Es pat neesmu droša, ka tāds Dievs vispār eksistē. Nesen kāds man tuvs cilvēks pārsteidza mani ar savu plānu paņemt otru kaķi. Ielas kaķi, kuru kāds cits cilvēks ir izmetis uz ielas, jo kaķene ir palikusi grūsna. Cilvēks, kas arī to pirmo kaķi paņēma drīzāk kā pienākumu pret savu ğimeni, jo viņi uzstāja. Es allaž visiem esmu dāļājusi kādu viedu padomu: ja gribi uzlabot savu  karmu, izglāb kaķi . Teikšu godīgi, šis ir tāds retorisks padoms un, esmu sapratusi, ka ne katrs to izprot. Kāpēc? Par to vēlāk. Vispirms gribu parunāt par karmu. Un kaķiem. Atceros, kad biju maza un dzīvoju laukos, visai bieži no pieaugušajiem sanāca dzirdēt frāzi: k
Lasīt vairāk

Par to, kāpēc?!

Attēls
Nu ko, sen nebiju rakstījusi. Kāds nesens notikums lika man padomāt par... Kāpēc?! Tas nav par mani. Tas drīzāk ir par to, kāpēc tas bija. Lai gan es zinu, ka tas nav svarīgi. Vairs nav svarīgi. Kādā no saviem blogiem rakstīju, ka tajā brīdī, kad kaut kas slikts ar mums notiek, pirmais ko jautājam sev, vai nezināmajam spēkam - kāpēc tas ar mani notiek. Par ko! Varbūt tas būs pa skarbo, bet, ja jau notiek, tici, tātad ir par ko un kāpēc! Vienkārši kaut kur, kaut kādā brīdī esi nogriezies uz nepareizo ceļu. Tu neesi tas cilvēks, kas būs spējīgs atbildēt uz savu jautājumu, vai rast atbildes. Tu vari stundām sēdēt un pārtīt prātā savu dzīvi, bet tu neko neatradīsi. Jo tu taču dzīvo SAVU IDEĀLO dzīvi. Tu vari domāt un pārdomāt katru savu dzīves situāciju, bet tas neko nedos. Jo atbildes tev priekšā teiks tavs prāts. Un prāts, šādās situācijās, nav tavs sabiedrotais. Prāts nekad neko prātīgu tev neieteiks. Tas ir kā mazs velnēns uz tava pleca, kas pūderēs tev smadzenes, kamēr mazais eņģel
Lasīt vairāk