Laimīgu Jauno arī jums!!!

Sen atpakaļ Ziemassvētku laiks un Jaunā gada sagaidīšana bija mans mīļākais laiks. Es kārtīgi Adventes laikā dedzu svecītes, domāju pozitīvas domas un centos savest kopā nesavedamos. Vecgada vakarā priecājos par Jaunā gada sagaidīšanu kā mazs bērns, ar vieglu satraukumu sirdī. Tad nāca laiks, kad piedzīvoju smagu notikumu savos Ziemassvētkos un nolēmu vairs nesvinēt šos svētkus. Tomēr katru gadu joprojām domāju par savu ģimeni, draugiem un centos sagādāt katram kādu pārsteigumiņu. Līdz kādā brīdī sāku nojaust, ka tas ir svarīgi tikai man. Tomēr.... Tomēr turpināju ticēt labajam, brīnumam un tam, ka cilvēki mainās. Mainās cilvēki, mainās viņu pasaules uztvere. Līdz sekoja smags dzīves posms, kas izmainīja tieši manu pasaules uztveri un pagājušā gada Ziemassvētki pielika punktu manai ticībai visam labajam. Šis gads man nesa vienīgo vērtīgo atziņu: viss, ko es daru, ir svarīgs tikai man!!! Nevienam citam to nevajag.
Es varu aizbildināties, ka šie nav mani svētki, jo esmu pareizticīgā. Varu teikt, ka man tas neko nenozīmē un es par to nedomāju. Tomēr laikam jau nozīmē un es par to domāju, un, tieši tāpēc es nespēju pārkāpt sev un savām domām, lai priecātos kopā ar citiem. Es neesmu gatava darīt to, kas ir jādara, ja tas nenāk no sirds. Tāpēc šogad nolēmu ignorēt gan Ziemassvētkus, gan Vecgada vakaru, gan Jaunā gada sagaidīšanu. Tā es jūtos. Tomēr šī gada izskaņa ir centusies man parādīt, ka cilvēki dzīvo ar to gaišumu un bērna satraukumu sirdīs. Esmu saņēmusi daudz jauku, mazu dāvaniņu, kuras sen jau vairs negaidu un tieši tāpēc tās ir spējušas mani patīkami pārsteigt. Lai gan... Jaukie sveicieni un manas kolēģes teiktais: skat, Olita, tevi tomēr novērtē un domā par tevi! nav spējis man likt smaidīt. Tāpēc piedodiet visi tie, kurus neesmu apsveikusi, vai vēl neapsveikšu, jo ir kaut kas tāds, kas man neļauj smaidīt. Kaut kas tāds, ko neviens Ziemassvētku brīnumdaris nespēs mainīt un ietekmēt. Mana ģimene.
Kā es gribētu lūgt visiem Ziemassvētku brīnumdariem: lūdzu, lūdzu, lūdzu! Es tik ļoti vēlos, lai mana ģimene beidz neieredzēt viens otru! Es tik ļoti vēlos smieties un būt kopā ar tik svarīgiem savas dzīves cilvēkiem! Tās ir tādas netveramas vēlmes, tomēr salīdzinoši viegli paveicamas. Vajag tikai vēlēties to darīt. Bet pagaidām.... Es ceru, ka tikai pagaidām šajā gadā esmu kopā ar sevi un vienīgais lūgums Ziemassvētku vecītim bija un ir: es vēlos, lai mani kaķi dzīvo mierā, saticībā un ir veseli!

Arī jums visiem mieru, saticību un kaudzi veselības nākamajā gadā! Lai piepildās jūsu viskvēlākās vēlmes! Lai nekaujas jūsu kaķi, bērni un vienkārši līdzās esošie cilvēki. Galvenais, negaidīt no citiem to, ko varat izdarīt paši!!! 
Miers jūsu mājās un Laimīgu Jauno,
mani mīļie bloga lasītāji!!!


Ar mazu, mazu gaišumu sirdī,
Olita

Šī emuāra populārākās ziņas

Izdevies piektdienas vakars

Karma kuce!

Par to, kāpēc?!